Polija Latvijā

Pieņemšanu ievadīja klusuma brīdis, pieminot Krievijas izraisītā kara pret Ukrainu upurus. Turpinājumā tika atskaņotas Polijas, Lietuvas un Latvijas himnas. Ar uzrunu uzstājās arī goda viesis - Ukrainas vēstnieks Latvijā. Pasākumu kopīgi organizēja Polijas un Lietuvas vēstniecība Latvijā.

Pieņemšanu ar savu klātbūtni pagodināja LR Saeimas priekšsēdētajas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Valsts Prezidenta Kancelejas, Saeimas, ārlietu ministrijas un citu resoru un iestāžu pārstāvji, diplomātiskā korpusa pārstāvji, tai skaitā Lietuvas un Ukrainas vēstnieki, kā arī biznesa, mediju un Romas katoļu baznīcas aprindu pārstāvji. Uz pasākumu bija ieradušies arī slavenie aktieri Ingeborga Dapkūnaitė i John Malkovich, kuri patreiz strādā Rīgā. Pēc svinīgās daļas viesi tika lūgti uz poļu režisora Lukaša Tvarkovska iestudēto izrādi „Rotkho”. Izrāde ir Jana Kohanovska v.n. Opoles teātra un Dailes teātra Rīgā kopražojums.

Polijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Latvijā Monikas Mihališinas uzruna par godu Nacionālajiem svētkiem – Rīgā, 07.05:

Ekselences, augsti godātie vēstnieki, cienījamie viesi, draugi!

1791. gada 3.maijā Četrgadīgais Seims, ko dēvē arī par Lielo Seimu, pieņēma Polijas-Lietuvas kopvalsts Valdības aktu jeb 3.maija Konstitūciju. Līdz ar to Žečpospolita kļuva par pirmo valsti Eiropā un otro pasaulē, kurā pieņemta Konstitūcija. Tas bija savam laikam progresīvs un drosmīgs tiesību akts, kas aizsāka plašu reformu klāstu.

Šajos svētkos uzsveram, ka šis ir poļu, lietuviešu, latviešu, ukraiņu, baltkrievu un visu Centrālās un Austrumeiropas tautu kopīgais mantojums, jo visas šīs tautas deva savu ieguldījumu senās Žečpospolitas sasniegumos.

Es ne velti šeit pieminēju mūsu uzņemošās valsts tautu. Atcerēsimies, ka Latvijas zemēs dzīvojošo kopienu pārstāvji ar vienlīdzīgām tiesībām piedalījās Lielā Seima sēdēs, tādējādi veicinot Eiropas pirmās Konstitūcijas pieņemšanu. Tā ir mūsu kopīgā tradīcija un pamats, uz kura būvējam mūsu valstu spēku.

3.maija Konstitūcija ir viens no būtiskākajiem mūsu valstu pašreizējas sadarbības pamatiem Eiropas Savienības un NATO. Mūs vieno neskaitāmi kopīgi enerģētikas un transporta projekti, kas kalpo visai Eiropai. Mūs vieno arī kopīgi centieni stiprināt pasaules drošību, un it īpaši mūsu reģiona drošību. Par lielisku piemēru var kalpot Polijas un Lietuvas gāzesvada savienojuma atklāšana pirms 2 dienām. Tajā piedalījās ne tikai Polijas un Lietuvas prezidenti, bet arī Latvijas un Igaunijas prezidenti, jo šis projekts stiprina visa mūsu reģiona enerģētisko drošību.

Mūsu valstis, atceroties Žečpospolitas kopīgo mantojumu, atbalsta Ukrainu, kura šobrīd sargā savu suverenitāti un teritoriālo integritāti, cīnoties pret Krievijas agresiju un okupāciju. Ir jāsaprot, ka Ukrainas līdzenumos šodien izšķiras ne tikai šīs drošsirdīgās valsts liktenis, bet arī visa mūsu kontinenta nākotne.

Kopš paša Krievijas agresijas sākuma bēgļi no Ukrainas ir atraduši palīdzību, atbalstu un drošību Polijā. Ukraiņu sievietes un bērni bēg no agresijas un neiedomājamām ciešanām. Palīdzība Ukrainas iedzīvotājiem ir mūsu prioritāte. Tāpēc mums ir jābūt vienotiem un solidāri jāiesaistās materiālā un finansiālā palīdzībā, bet tas vēl nav viss...

Diskusiju laiks ir beidzies. Ir pienācis laiks solidārai un izlēmīgai rīcībai, jo katru dienu pasaule vēro Vladimira Putina sūtīto karavīru nežēlību pret mierīgajiem Ukrainas iedzīvotājiem. Tieši tāpēc militārā palīdzība un konsekvents ekonomiskais spiediens uz Krieviju ir tik svarīgs. Šādas Eiropas vērtību klajas nicināšanas priekšā mums vēl vairāk jāstiprina Eiropas Savienības un NATO solidaritāte.

Šajos svētkos par godu 1791. gadā 3. maija Konstitūcijas pieņemšanai ne tikai cildināsim mūsu diženo pagātnes vēsturi, bet arī aizdomāsimies par mūsu rīcību nākotnes labā, kura - kā vēl nekad iepriekš - tagad ir tikai mūsu pašu rokās!

Lai dzīvo Polija! Lai dzīvo Lietuva! Lai dzīvo Latvija! Lai dzīvo Ukraina!

Fot. Andrejs Strokins