Polija Latvijā

Polija ir nenoliedzami veicinājusi uzvaru pār Hitleru: Polijas armija bija astotā skaitliski lielākā sabiedroto armija, mūsu karavīri cīnījās visās kara frontēs, tai skaitā: aizstāvēja Poliju 1939. gadā, piedalījās 1940. gadā kaujās par Narviku Francijā un kaujās par Angliju, 1941.g.–1942.g. cīnījās Āfrikā, no 1943. gada karoja Austrumu frontē, 1944.g cīnījās Montekasīno, Anconā, Falēza, Arnhemā, piedalījās Boloņas atbrīvošanā, bet 1945. gadā - Berlīnes ieņemšanā. Tieši poļu matemātiķi 30. gados uzlauza Enigmas kodu, kas sabiedroto izlūkdienestiem ļāva sekot vāciešu darbībām.

Polijas valsts nekad nav kapitulējusi. Valdība nepārtraukti darbojās gan trimdā, gan okupētajā Polijā, izmantojot Polijas pazemes valsts struktūras. Tā organizēja bruņotu cīņu un nodrošināja Polijas izlūkdienesta atbalstu sabiedrotajiem (viens no tā sasniegumiem bija V-1 un V-2 raķešu dokumentācijas iegūšana). Polijas pazemes valstī turpinājās politiskā dzīve, darbojās slepenā izglītības sistēma un tiesu vara. Pazemes valsts rūpējās par īpaši vajātiem pilsoņiem, tai skaitā ebrejiem, un informēja brīvo pasauli par holokaustu.

Mūsu pašaizliedzīgā cīņa pret nacistisko Vāciju maksāja dzīvību gandrīz sešiem miljoniem Polijas pilsoņu, tai skaitā trīs miljoniem poļu ebreju. Mūsu materiālie zaudējumi tiek lēsti 860 miljardu USD apmērā. Polijas teritorija saruka par 20%. Polija zaudēja 40% no savām mākslas vērtībām, kas tika iznīcinātas vai izvestas no valsts.

Uzvara pār vācu totalitārismu, nenesa gaidīto brīvību Centrālās un Austrumeiropas tautām, tai skaitā Polijai. No demokrātiskās pasaules to atdalīja "dzelzs priekškars" un līdz pat 1989. gadam Polija atradās Padomju Savienības pakļautībā.