Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes pakalpojumus. Izmantojot vietni, tās tiek saglabātas Jūsu ierīcē. Sīkdatņu iestatījumus jebkurā brīdī var mainīt. Turpinot lietot mūsu vietni, Jūs piekrītat klauzulai par personas datu apstrādi, kas saņemti izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Atgriešanās

Atklāts piemineklis Itai Kozakevičai

05.12.2022

Foto: Reinis Inkēns, Saeima

Jēkabpilī 5. decembrī tika atklāts piemineklis Itai Marijai Kozakevičai. Pasākumā piedalījās Polijas Republikas Seima maršales vietniece Malgožata Gosevska, Latvijas Republikas Saeima priekšsēdētāja biedrs Jānis Grasbergs, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija parlamentārā sekretāre Gunda Reire un Latvijas Poļu savienības pārstāvji, kā arī sabiedriskie darbinieki, Jēkabpils pilsētas vadība un cilvēki, kuriem svarīgs ir Itas Kozakevičas mantojums. Piemineklis atrodas skvērā iepretim Rīgas ielas 114. Pieminekļa autors ir Romualds Gibovskis.

1989. gadā Ita Kozakeviča kļuva par 1988. gada novembrī dibinātās Latvijas Poļu kultūras biedrības priekšsēdētāju. 1988. gadā viņa iestājās Latvijas Tautas frontē, kas aktīvi darbojās Latvijas nacionālās atdzimšanas, autonomijas un pēc tam neatkarības labā. Itas Kozakevičas politiskā karjera sākās 1989.g., kad viņa tika ievēlēta Padomju Savienības Augstākās Padomē no Jēkabpils apgabala. Vēlāk, 1990. gada 18. martā viņa tika ievēlēta Latvijas Republikas Augstākajā Padomē kā Jēkabpils 129. vēlēšanu apgabala pārstāve. Viņa bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija locekle un Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja, kur pievērsās jautājumiem, kas bija būtiski nacionālo minoritāšu pārstāvjiem. Viņa ļoti aktīvi piedalījās atjaunotās Latvijas Poļu savienības dibināšanā un tika ievēlēta par tās priekšsēdētāju. Pateicoties Itas Kozakevičas līdzdalībai, poļi kļuva par pirmo minoritāti, kas iestājās par Latvijas neatkarību un iesaistījās cīņā par brīvību. 1990. gadā Ita Kozakeviča piedalījās Latvijai nozīmīgā balsojumā, atdodot savu balsi par valsts neatkarību no PSRS. Viņa kā pirmā un vienīgā sieviete neatkarīgās Latvijas valsts vēsturē ieguva titulu "Sieviete Latvija".

1990. gada 28. oktobrī Ita Marija Kozakeviča traģiski gāja bojā Tirēnu jūras viļņos. Viņa apbedīta Rīgas Sv. Miķeļa kapos.

Atmiņa par Itu Kozakeviču joprojām ir dzīva Latvijas sabiedrībā. Viņas vārdā nosaukta Latvijas Nacionālo minoritāšu biedrību apvienība. Viņa ir Rīgas Poļu vidusskolas patronese. Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga viņu nodēvēja par "Latvijas brīvības un neatkarības simbolu".

Projekts finansēts no Polijas Republikas Ministru prezidenta kancelejas līdzekļiem konkursa "Poļu kopiena un ārzemēs dzīvojošie poļi 2022” ietvaros ar fonda "Palīdzība poļiem Austrumos" starpniecību.

Fotogrāfijas (3)

{"register":{"columns":[]}}