Polija Latvijā

Ekonomikas un līdz ar to arī kapitāla tirgi visā pasaulē iesāk jaunu XXI gadsimta desmitgadi nenoteiktības gaisotnē, ko izraisījusi koronavīrusu pandēmija. Tomēr, lai cik pretrunīgi tas izklausītos, šī nenoteiktība, kas veicina turpmākas neskaidrības, piemēram, par jauniem vīrusa variantiem, fondu biržām izrādījās labvēlīga. Tieši šī nenoteiktība izraisīja kustību kapitāla tirgos tādā līmenī, kāds šeit sen nebija pieredzēts. Manis vadītā Varšavas fondu birža ir lielisks piemērs tam: 2020. gadā mēs kļuvām par otro lielāko biržu Eiropā likviditātes pieauguma ziņā.

Varšavas fondu biržai šis būs jubilejas gads. 2021. gada 16. aprīlī apritēs trīsdesmit gadi kopš atklāšanas sesijas, kad tika atjaunota biržas darbība pēc gadu desmitiem ilga pārtraukuma, ko izraisīja  karš un vēlāk komunistiskās paverdzināšanas laiks. 

Šodien, kad es, - stāvēdams biržas priekšgalā, kuru pirms nedaudz vairāk kā diviem gadiem FTSE Russel ir klasificējusi kā attīstīto valstu tirgu, - sev jautāju par pandēmijas  izraisītu nenoteiktību, ātri vien atsaucu atmiņā tās dilemmas, ar kurām sastapās mani priekšgājēji pirms trim gadu desmitiem. Un tad es atsaucu atmiņā sava vectēva, I sasaukuma senatora prof. Ježija Dītla [Jerzy Dietl] teikto, ka vislielākās emocijas raisa likumdošanas akti, kas atjauno kapitāla tirgu Polijā. Vienā no intervijām viņš atminējās: “Daži senatori, citādi apgaismoti un gudri šo lietu eksperti, joprojām baidījās, kā būs ar šo ārvalstu kapitālu. Bet tā taču ir mūsu peļņa. Es teicu: “Dieva dēļ, lūdzamies, lai šis kapitāls atnāk, un, protams, cenšamies radīt apstākļus, lai šo kapitālu piesaistītu ””. Šodien tādu dilemmu vairs nav.

Skaitļi vislabāk parāda lēcienu, kas šajā laikā ir noticis Varšavas fondu biržas [VFB] attīstībā. Varšavas fondu birža 28 gadu laikā no maznozīmīga tirgus ir izveidojusies par attīstīto valstu tirgu. Salīdzinājumam, Dienvidkorejā šis process ilga 55 gadus. VFB ir izteikts reģionā līderis kapitalizācijas ziņā, apsteidzot Vīnes fondu biržu par gandrīz 12 mljrd. eiro un nepārprotami aizsteidzoties priekšā citām Centrālās un Austrumeiropas biržām. VFB ir priekšgalā arī attiecībā uz kapitāla tirgus procentuālo vērtību pret IKP (25,4%). Varšavā kotēto uzņēmumu kapitalizācija pārsniedz 235 miljardus eiro. Tikmēr pirms trim gadu desmitiem VFB noslēdza 1991. gadu ar 9 biržā kotētiem uzņēmumiem, kuru kapitalizācija tik tikko bija vienāda ar šodienas 0,04 miljardiem eiro.

Mūsdienās Polijas un visa Centrāleiropas un Austrumeiropas [CAE] reģiona spēks galvenokārt ir strauji augošos tehnoloģiju uzņēmumos, kuriem augot ir nepieciešams  kapitāls. Saskaņā ar Polijas Attīstības fonda un Dealroom.co aprēķiniem ieguldījumi CAE reģiona valstu jaunuzņēmumu riska kapitāla fondos 2015. – 2019. g. g. pieauga gandrīz piecreiz un sasniedza 1,8 mljrd. USD. Tas apstiprina, ka lielie investori, redzot CAE milzīgo tehnoloģisko un ekonomisko potenciālu, tuvākajā nākotnē sagaida peļņu.

Turklāt ir vērts atzīmēt, ka bankas joprojām finansē 90 % no mūsu reģiona ekonomikas. Tomēr tās galvenokārt izvēlas t.s. tradicionālo nozaru uzņēmumus, savukārt ES līdzekļi galvenokārt tiek piešķirti infrastruktūras attīstībai. Tas ierobežo jaunuzņēmumu piekļuvi finansējumam, kuri arvien vairāk lūkojas kapitāla tirgus virzienā. Tas jo īpaši attiecas uz t.s. COVID uzvarētājiem, t.i., spēļu ražotājiem, medicīnas un tehnoloģiju nozarēm. Pandēmijas laikā, kad piekļuve kredītiem ir vēl grūtāka, daudzsološiem uzņēmumiem ir lielākas iespējas akciju tirgū, kur investori pieņem lēmumus, pamatojoties uz uzņēmuma potenciālu un biznesa modeli, nevis uz tā pagātni, kā to dara bankas.

Centrālajai un Austrumeiropai šodien ir daudz lielāks izaugsmes potenciāls nekā ES kopumā, taču galvenais izaicinājums joprojām ir lielā tirgu sadrumstalotība. Tie ir pārāk mazi, lai individuāli konkurētu ar Rietumeiropas tirgiem. Lai piesaistītu mūsu reģionam augstas klases institucionālos investorus, ir nepieciešama integrācija. Es lieku lielas cerības uz ES Kapitāla tirgu savienības iniciatīvu, kas kopš 2014. gada atbalsta kapitāla tirgu rekonstrukciju ES. Vēl viena lieliska iespēja ir Trīs jūru iniciatīva, kas tapusi 2015. gadā un kuras mērķis ir stiprināt Adrijas, Baltijas un Melnās jūras reģiona valstu sadarbību digitalizācijas, enerģētikas un transporta jomā.

Uzskatu, ka VFB, kā vienam no 25 visattīstītākajiem tirgiem pasaulē, ir jāuzņemas galvenā loma mūsu reģiona attīstības veicināšanā un atbalstīšanā. Jau daudzus gadus mēs paplašinām sadarbību starp Trīs jūru valstu biržām, organizējot un iesaistoties galvenajos pasākumos, lai palielinātu ieguldījumu pievilcību. Pagājušajā gadā mēs laidām klajā jauno CEEplus indeksu, kurā iekļauti lielākie un likvīdākie uzņēmumi, kas kotējas atsevišķos Višegradas grupas, Horvātijas, Rumānijas un Slovēnijas tirgos. Savukārt pērnā gada septembrī esam organizējuši Trīs jūras valstu biržu konferenci, kuras patrons bija Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda.

VFB pieaugošo nozīmi Eiropā apstiprina Eiropas fondu biržu federācijas dati. VFB ieņem otro vietu starp Eiropas biržām likviditātes pieauguma ziņā, ko nosaka pēc pasūtījumu grāmatā parādīto  tirgoto akciju vērtības. Mēs esam apsteiguši arī dažas no lielākajām Eiropas biržām pēc portfeļu apgrozījuma mērītās likviditātes jomā. Mēs, kopā ar citiem attīstītajiem tirgiem, piemēram, Šveici, arī esam Eiropas biržu priekšgalā attiecībā uz apgrozījuma līmeni. VFB gadījumā tas palielinājās un 2020. gada trešajā ceturksnī sasniedza 52,5% salīdzinājumā ar 33,2% tajā pašā 2019. gada periodā.

Es to pieminu tāpēc, ka mūsu reģionā ir daudz uzņēmumu, kuri jau ir nobrieduši, lai iekļūtu publiskajā tirgū - tie ir gan t.s. vienradži, kā arī tie, kuriem ir potenciāls par tādiem kļūt nākamajos gados. VFB viņiem ir lieliska vieta kapitāla piesaistei un tālākai attīstībai. Svarīgākais Varšavas fondu biržas indekss - WIG20 - līdzinās indeksam, kas atspoguļo Amerikas vai Dienvidkorejas ekonomiku struktūru, kur uzmanības centrā ir tehnoloģijas. Kopš oktobra mēs esam arī pasaules līderis kotēto uzņēmumu skaita ziņā videospēļu ražošanas nozarē, apsteidzot Tokijas fondu biržu. Gamedev sektora kopējā kapitalizācija Polijā pārsniedz 10 mljrd. eiro.

Polijas kapitāla tirgus ierindošana attīstīto tirgu valstu grupā piesaista pasaules investoru uzmanību. To uzskatāmi parādīja  Allegro platformas pērnā debija (vairāk nekā 2 mljrd. eiro), kas vairāk nekā desmit gadus ir lielākā CAE un viena no lielākajiem pasaulē. Augsts novērtējums, ārvalstu tehnoloģiju fondu klātbūtne investoru vidū un noturīga likviditāte akciju tirdzniecībā tikai apstiprina, ka VFB ir pilnībā attīstīts tirgus.

Varšavas fondu biržai ir vēl viena priekšrocība. Tā piedāvā piekļuvi plašam un daudzveidīgam investoru kapitālam par izmaksām, kas ir daudz zemākas nekā debitējot lielos ārvalstu akciju tirgos. Izmaksas par akciju ieviešanu tirdzniecībā un iekļaušanu VFB ir vairākas reizes zemākas nekā LSE, Nasdaq vai Euronext tirgos.

Šī potenciāla kumulācija, tieksme pēc panākumiem, novatoriska pieeja un pievilcīgi finanšu apstākļi  nodrošina stabilu pamatu reģiona kapitāla tirgiem šajos nedrošajos laikos.

Mareks Dītls [Marek DIETL] - Varšavas fondu biržas prezidents

Varšavas fondu biržas īstenotā “Centrāleiropas dekādes” projekta ietvaros teksts tiek vienlaikus publicēts Polijas ikmēneša viedokļu izdevumā „Wszystko Co Najważniejsze” [„Viss svarīgākais”].