Polija Latvijā

„Mēs neesam vainīgi, bet tomēr esam atbildīgi” ­– kādreiz rakstīja Hermanis Hese. Šodien saskaramies ar pēdējos gadu desmitos lielāko sabiedrības veselības krīzi, sociālo un ekonomisko krīzi. Un, kaut gan pandēmijas uzliesmojumu nebija paredzējis neviens un no tās nav izvairījies neviens, tomēr ilgtermiņa sekas lielā mērā ir atkarīgas no mums.

Ekonomisti norāda, ka Ķīnu sagaida lielākā ekonomikas izaugsmes palēnināšanās kopš pēdējiem gadu desmitiem, savukārt Savienotajās Valstīs bezdarba līmenis var sasniegt pat 20%. Pasaules lielākās ekonomikas savu fiskālo pakešu ietvaros vēlas piešķirt 4,8 mljrd. dolāru cīņai pret COVID-19 sekām. Šī ir gandrīz trīsreiz lielāka summa, nekā tā, kas tika izmantota 2007.- 2009.g. krīzes laikā.

Tāpēc šodien, vairāk, nekā jebkad iepriekš, mums ir vajadzīga Solidāra Eiropa - ar ambiciozu budžetu un jaunu, atgūtu līdzsvaru. ES darbība jāiekustina ar solidārās ekonomiskās sadarbības ambīcijām, ar mērķi aizsargāt Eiropas integrēto tirgu.

Mums ir jāapzinās, ka lēmumiem, kurus pieņemam šodien, ir eksistenciāls raksturs. Mums ir jāizdara viss, ko vien spējam, lai glābtu Eiropas sapņus, plānus un ambīcijas. Tas ir neticami grūts uzdevums, jo tas prasa vienlaicīgu rīcību vairākos līmeņos. Ekonomikai un veselības jomai šobrīd ir nepieciešams steidzams glābšanas plāns. Jau šodien mums jāieskicē svarīgākie jaunā Eiropas līdzsvara principi.  

Izšķirošais kritērijs

Koronavīrusa pandēmija lika mums nežēlīgā veidā saprast, cik trausla ir mūsu sociāli-ekonomiska kārtība. Tā parādīja, cik ļoti Eiropa ir atkarīga kaut vai no piegāžu ķēdēm no citiem kontinentiem. Meklējot iespēju ieekonomēt un samazināt ražošanas izmaksas, daudzas Eiropas firmas pārcēla ražošanas procesus uz lētajiem Āzijas reģioniem, nevērīgi izturoties pret saviem vietējiem apgādes avotiem.  Šodien Eiropas Komisijas īstenotā finanšu disciplīna šķiet liekulīga, jo tā nostādīja dalībvalstis grūtas izvēles priekšā, kas bieži vien noveda līdz valsts izdevumu samazināšanai veselības aprūpei. Taču tas nav iemesls, lai sevi žēlotu, bet gan lai ņemtu lietas savās rokās.

Šodien par jaunā Eiropas līdzsvara pirmo principu ir jākļūst atjaunotajai spējai pretdarboties šādu kolektīvo krīžu sekām. Eiropai ir nepieciešama visaptveroša ekonomikas atveseļošanās pakete, kas stimulēs Eiropas ekonomiku. Ir nepieciešama mūsu kopīgā vienošanās par daudzgadu finanšu shēmas  ambiciozo ietvaru, kā arī pašu resursu un ES ieņēmumu palielināšana. Tikai šādā veidā atgūsim līdzsvaru, kas pazuda iekšējās šķelšanās un savstarpējo antipātiju rezultātā.

Mēs novērtējam, ka Eiropas Savienība atviegloja savām dalībvalstīm krīzes novēršanas nosacījumus – izveidoja instrumentus, ka nodrošina aizdevumu garantijas un elastīgākus Eiropas fondu izmantošanas principus. Tika vienkāršotas arī valsts atbalsta sniegšanas tiesības dalībvalstīs, un uz laiku tika apturēti Izaugsmes un stabilitātes pakta noteikumi. Katra dalībvalsts, viena ātrāk un cita vēlāk, sava budžeta ietvaros uzsāka darbavietu un ekonomikas glābšanas pasākumus. Tomēr, lai Eiropa atgūtu izaugsmi un spožumu, mums kopā jāpaveic vairāk.

Pēc šo laiku mēriem veidots budžets

Šodien mums jātiek vaļā no bailēm no ambicioza budžeta. Pašreizējās krīzes apstākļos līdzekļu piešķiršana kohēzijas un lauksaimniecības politikai būs visefektīvākais ES palīdzības veids. Taču tikai līdzekļu pārbīde jau esošo summu ietvaros vienīgi aizstāj īstermiņa izdzīvošanas taktiku. Bet Eiropai ir nepieciešama savas pozīcijas atjaunošanas stratēģija.

Lai cīnītos ar pandēmijas ekonomiskajām sekām, Eiropas Savienībai ir jāpiešķir (iespējams, „Recovery” fonda ietvaros) pavisam jauni finanšu līdzekļi. No pagātnes zinām, ka  ts. austerity stratēģija, vai jostas savilkšana 2007.-2013.g. krīžu laikā sevi neattaisnoja.

Mums joprojām ir tā iespēja norādīt jaunus finansējuma avotus. Tādu nodokļu, ka FDN, digitālā nodokļa, nodokļa importa precēm no trešajām valstīm par oglekļa pēdas nospiedumu vai Single Market Fee nodokļa ieviešana varētu kļūt par vērtīgu ES pašu ieņēmumu avotu.

Kārtējā, joprojām neatrisinātā rīcība ir krāpšanu nodokļu jomā ierobežošana. Gadā laikā Eiropas Savienības dalībvalstis zaudē vismaz  200 mljrd. eiro pārrobežu nodokļu sistēmu (PVN, UIN, pelēkā zona) ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. Tas ir vairāk, nekā šī gada ES budžets. Eiropas nacionālajās interesēs ir nodokļu paradīžu likvidēšana. Šīs ir lielas rezerves un tās parāda Eiropas finansiālo potenciālu. Mums šeit un tagad ir jāizstrādā rīki jaunajām investīcijām inovācijās, infrastruktūrā un daudzu ražošanas ķēžu posmu atjaunošanā Eiropā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja nesen secināja, ka „pēdējās četrās nedēļās Eiropa ir paveikusi vairāk, nekā pēdējās krīzes pirmajos četros gados”. Tā ir taisnība. Kopiena šodien stājas pretī bezprecedenta izaicinājumiem. Taču tas ir vien pirmais kilometrs maratonā, kas mūs vēl sagaida. Tas, kā mēs tiksim galā ar pandēmijas sekām, no jauna definēs Eiropas Savienību. „Nākotne sākas šodien, ne rīt” - teica Sv. Jānis Pāvils II. Mūsu rīcības laiks ir tagad.