Polija Latvijā

1919.g. Polijai un Latvijai nācās stāties pretī milzīgam apdraudējumam. Sarkanā armija virzījās no austrumiem, mēģinot mums atņemt ar lielu uzupurēšanos izcīnīto brīvību. Polijas un Latvijas valstu vadītāji atzina, ka, tikai darbojoties kopīgi, mums būs lielākas izredzes aizsargāt suverenitāti. Rezultātā tapa vienošanās par sadarbību, kuru 1919.g.30.decembrī parakstīja Polijas militārais atašejs Rīgā pulkvedis Aleksandrs Miškovskis, Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis un Latvijas armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks ģenerālis Pēteris Radziņš. Lēmumu par Polijas iesaisti karadarbībā pašos Latvijas austrumos pieņēma Polijas valsts vadītājs maršals Juzefs Pilsudskis. 1920. gada 3. janvārī Polijas un Latvijas spēki ģenerāļa E. Ridza-Smiglija un Latvijas armijas Galvenā štāba vadībā stājās cīņai ar uzbrucēju, uzsākot militāro operāciju ar slepenu nosaukumu “Ziema”, kas pazīstama arī kā Latgales kampaņa. Jau pirmajā militārās darbības dienā Polijas armija atbrīvoja Daugavpili. Vakarā pilsētā ienāca arī Latvijas armijas vienības. 9. janvārī Latvijas armijas spēki sāka uzbrukumu Ziemeļlatgalē. Apvienotā Polijas un Latvijas karaspēka ofensīvas rezultātā tika atbrīvota visa Latvijas teritorija. Divu mēnešu laikā lielinieku spēki tika izstumti ārpus Latvijas etnogrāfiskajām robežām, kas ļāva saglabāt valsts neatkarību un apvienot Latvijas zemes. 

2020. gada 3. janvārī plkst. 11.00 pie Slobodkas krusta Daugavpilī sākās svinīgs pasākums par godu 100. gadadienai kopš Daugavpils atbrīvošanas no lieliniekiem. Poļiem šī ir simboliska vieta. Vietā, kur tagad slejas betona krusts, pirmskara laikā atradās Polijas militārā kapsēta, kurā guldīti kaujās par Latgales atbrīvošanu 1920. gadā kritušie 237 poļu karavīri. Padomju okupācijas laikā kapi tika nolīdzināti līdz ar zemi, bet ar poļu leģionāru kauliem sajauktās kapsētas smiltis izmantotas Daugavpils-Krāslavas ceļa būvniecībai. 1992.g.22.novembrī kapu vietā par godu Latvijas neatkarības cīņās kritušajiem poļu karavīriem uzstādīts 13 metru augsts betona krusts, kas atgādina par viņu uzupurēšanos.

Šī gada svinībās piedalījās: Polijas armijas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Rajmunds Andžejčaks, Latvijas Republikas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Polijas Republikas vēstniece Latvijā Monika Mihališina un Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis. Pasākumā piedalījās arī Latvijas Republikas ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Latvijas Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne, Polijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Linda Ozola un citi parlamentārieši, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs  Gunārs Upenieks, Latvijā dislocētās NATO kaujas grupas karavīri, kā arī Latvijas Poļu savienības pārstāvji, kas bija ieradušies no dažādiem Latvijas Republikas reģioniem.

Pie Slobodkas krusta cīņās par Latvijas neatkarību kritušos poļu karavīrus godināja Polijas armijas Ģenerālštāba komandieris ģenerālis Rajmunds Andžejčaks un Latvijas Republikas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Svinīgās ceremonijas laikā notika arī kritušo karavīru piemiņas junda un skanēja goda zalves, bet delegāciju pārstāvji un pasākuma dalībnieki nolika vainagus un ziedus.

Tad ģenerāļi svinīgi atklāja atjaunoto piemiņas plāksni, kas izvietota uz Daugavpils domes ēkas (Krišjāņa Valdemāra ielā 1). Polijas un Latvijas karavīru kopīgām cīņām Latvijas Neatkarības karā atbrīvošanu veltītā plāksne sākotnēji atklāta 1934. gadā, piedaloties Latvijas augstākajām amatpersonām, bet okupācijas laikā tā tika iznīcināta. Pašreizējās piemiņas plāksnes  autors ir pazīstamais latviešu mākslinieks Jānis Strupulis.

Pēc svinīgās ceremonijas Daugavpilī delegācijas devās uz Krāslavu, kur Sv. Ludvika baznīcā notika Svēta Mise. To celebrēja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis un Polijas armijas lauka bīskaps ģenerālis Juzefs Guzdeks. Pirms mises noslēgumā  dotās svētības Polijas armijas lauka bīskaps pateicās latviešiem par kritušo poļu karavīru atcerēšanos.

Pēc tam Krāslavas kapsētā tika atklāts atjaunotais piemineklis par godu Latgales atbrīvošanas kaujās kritušajiem poļu karavīriem. Bīskaps J. Bulis un lauka bīskaps J. Guzdeks iesvētīja pieminekli un nolasīja lūgšanu par kritušajiem. Krāslavas kapos apbedīti  87 Polijas armijas leģionu 3. divīzijas karavīri. Piemineklis, kuru 1928.g. uzstādīja Latvijas poļu savienība, tika atjaunots par Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas līdzekļiem.