Polija Latvijā

Tika uzsvērts, ka starp Poliju un Latviju pastāv ļoti labas divpusējās attiecības, tāpat abām valstīm it vienots viedoklis par noziedzīgo Krievijas agresiju pret Ukrainu, kas  pašreiz ir svarīgākais Eiropas drošības jautājums. Polijas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Radoslavs Fogeļs [Radosław Fogiel] un viņa vietnieki – Barbara Bartusja [Barbara Bartuś] un Macejs Koņečnijs [Maciej Konieczny] uzturējās vizītē Latvijā pēc Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja  Riharda Kola ielūguma.

Vizītes laikā Polijas parlamentārieši tikās ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem, Latvijas un Saeimas priekšsēdētāja biedru Jāni Grasbergu, Latvijas-Polijas parlamentu sadarbības grupas deputātiem, Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Ingrīdu Lavrenci un Polijas-Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem. Delegācija apmeklēja Rīgas Itas Kozakevičas poļu skolu, kur piedalījās mācību gada noslēguma pasākumā. Tāpat Polijas delegācija apmeklēja Polijas militāro kontingentu, kas izvietots Ādažu militārajā bāzē NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā ietvaros.

Polija un Latvija sniedz plašu atbalstu Ukrainai ne tikai politiskajā jomā, bet arī nodrošina konkrētu militāro, ekonomisko un humāno palīdzību. Abas valstis cenšas panākt solidāru rīcību arī starptautiskajā arēnā, lai piespiestu Krievijas agresorus pamest Ukrainas zemi un atjaunot pilnīgu Ukrainas teritoriālo integritāti. Polija un Baltijas valstis ir to valstu vidū, kas sniedz vislielāko palīdzību Ukrainai.

Tika spriests arī par to, kādi rezultāti tiek sagaidīti no NATO samita Viļņā. Tika uzsvērts, ka galotņu sanāksmē ir jākonkretizē un jāpaplašina lēmumi par NATO austrumu flanga stiprināšanu un palīdzību Ukrainai, kas pērn tika pieņemti Ziemeļatlantijas alianses sanāksmē Madridē.

B9, PL+B3 un Trīs jūru iniciatīva joprojām ir nozīmīgi Polijas un Latvijas daudzpusējās sadarbības formāti. Abas valstis ir deklarējušas  atbalstu Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā. Sarunās ar Latvijas politiķiem tika aktualizēti arī jautājumi par sadarbību enerģētikas, ekonomikas un infrastruktūras jomā, tostarp par dzelzceļa un autoceļu savienojumu Rail Baltica, Via Baltica un Via Carpatia izveidi.

Liela uzmanība tika veltīta 44 000 lielai poļu minoritātes situācijai Latvijā. Poļi  ir ceturtā lielākā nacionālā minoritāte Latvijā. Tika apspriesti arī sarežģīti jautājumi, piemēram, izglītības sistēmas reforma Latvijā un tās ietekme uz poļu skolām Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē un Krāslavā, kuras darbojas Latvijas mazākumtautību skolu sistēmas ietvaros. Polijas delegācija uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt poļu bērniem iespējas mācīties šajās skolās un saglabāt arī esošu augstu mācīšanas līmeni šajās iestādēs. Ņemot vērā sarežģīto demogrāfisko situāciju dažos Latvijas austrumu reģionos un pastāvošos budžeta ierobežojumus, ir nepieciešams risināt šos jautājumus dialoga ceļā, piedaloties abu valstu centrālo un vietējo varas iestāžu pārstāvjiem. Latvijas puse apliecināja gatavību iesaistīties dialogā un risināt jautājumus sadarbības garā un ievērojot poļu minoritātes tiesības.