Polija Latvijā

Kādi ir svarīgākie mērķi, kurus Polijas prezidentūra Višegradas grupa gribētu īstenot? Kādās jomās būtu nepieciešams vēl vairāk saskaņot kopējo nostāju?

Polijas prezidentūra V4 notiek neparastajā laika periodā. Tas ir ne tikai laiks, kad izejam no koronavīrusa pandēmijas, bet arī periods, kad notiek svarīgi ES procesi, kā, piemēram, pirms dažām dienām noslēgušās sarunas par jaunajām daudzgadu finanšu shēmām un atjaunošanas fondu. Īsāk sakot, šis būs gads, kas noteiks to, kā izskatīsies nākamā desmitgade mūsu valstīm, bet arī vienkārši  - visai Eiropai. 

Mūsu prezidentūras moto ir “Back on track”, jo vēlamies atgriezties uz dinamiskās ekonomiskās attīstības sliedēm un gribam pozitīvi ietekmēt Eiropas Savienību -  lai atgrieztos pie tādām Eiropas pamatvērtībām, kā ekonomiskā sadarbība, vienotais tirgus, solidaritāte, kā arī pie sapratnes pret atšķirīgo, kas izriet no dažādu Eiropas valstu vēsturiskajiem un sabiedriskajiem apstākļiem. Nākamajā gadā svinam Višegradas grupas 30 gadus. Tas būs laiks, kad tiks apkopots tas, ko šajā laika posmā izdevās īstenot, kā arī tiks ieskicēti turpmākie kopējie projekti.

Pēdējais Eiropas Padomes samits ir skaidri parādījis, ka Višegradas grupai ir spēks, lai veidotu visas Eiropas Savienības politiku. Mums ir izšķirošā loma – esam saprāta balss, kas prasmīgi atrod savu vietu starp strīda pusēm.

Polijas Republikas prezidenta vēlēšanās atdoto balsu skaita analīze rāda dziļo ģeogrāfisko sašķeltību, kā arī sašķeltību starp dažādām vecuma grupām.  Kāda ir partijas „Likums un taisnīgums (PIS) stratēģija, lai pārvarētu šo sašķeltību? Ar kādām tēmām un darbībām partija grib vērsties pie vēlētājiem, kas balsoja par opozīcijas kandidātu? 

Šīs nav pirmās vēlēšanas, kurās politiskās simpātijas bija tik izteikti redzamas uz kartes. Tas mudināja dažus komentētājus runāt par divām Polijām – Poliju A un Poliju B. Tāpēc viens no svarīgākiem uzdevumiem, kuru šobrīd redzu, ir apvienot poļus ap augstākās prioritātes projektiem. Ticu, ka šodien  par šādu vienotības simbolu varētu kļūt vērienīgas investīcijas – Centrālās transporta ostas būvēšana, kas kļūs par Centrāleiropas transporta centru, pateicoties kam mūsu valstis kļūs neatkarīgas no Rietumeiropas lidostām; kanāla izveide pāri Vislas strēlei, kas pastiprinās Polijas un visas V4 grupas drošību un neatkarību no Krievijas; vai Via Carpatia, kas, virzoties arī caur Ungāriju, savienos ne tikai Austrumpoliju, bet arī visu ES austrumu flangu. Tā arī ir ceļu un dzelzceļu infrastruktūras tālākā attīstība un publisku pakalpojumu digitalizācija. Gribam vienkārši veidot valsti, kurā gribās dzīvot, mācīties, strādāt un veidot ģimenes.

Līdz ar Andžeja Dudas atkārtoto ievēlēšanu prezidenta amatā pastāv iespēja 3 gadus saglabāt politisko mieru. Kādas svarīgas lietas sagaida valdību, kurās ir nepieciešama sadarbība ar prezidentu? 

Šo lietu saraksts ir plašs, taču īstenībā tas noved pie vienas būtiskas pamatlietas – labas valsts pārvaldīšanas. Pirmais un šobrīd svarīgākais jautājums ir ekonomiskās izaugsmes atjaunošana. Bez sadarbības ar prezidentu, bez stratēģisko un vietējo investīciju programmas  atgriešanās uz attīstības ceļa nebūtu iespējama.  Vēlamies uzbūvēt un mums ir jāizveido mehānisms attīstības veicināšanai visā Polijā. Ne tikai lielpilsētās un lielajās aglomerācijās, bet arī mazajos ciematos, mazpilsētās un apriņķos. Vienlaikus mums ir jācīnās epidemioloģijas jomā. Koronavīruss nav pazudis, pasaulē joprojām nav vakcīnas, bet Eiropā parādās jauni vīrusa perēkļi. Man ir svarīgi, lai visas valsts iestādes būtu  labi koordinētas un palīdzētu viena otrai apkarot epidēmiju dažādās darbības jomās. Prezidentam arī ir liela daļa Polijas drošības politikā un ārpolitikā. Te mēs kopīgi turpināsim NATO, reģionālās politikas (V4, Trīs jūru iniciatīva, B9) un Polijas-Amerikas alianses stiprināšanu.

Polijas prese pievērš uzmanību tam, kā ārvalstis iejaucās Polijas lietās. Piemēram, vienpusīgai ārvalstu mediju notikumu atspoguļošanai, bet arī trešā sektora un tiesību aizsardzības organizāciju darbībai. Kādā veidā Jūs plānojat aizsargāt Polijas valdību no šādas darbības?

 Jūs pievērsāt uzmanību jomai, kura – tāpat, kā dažas citas ekonomikas un kultūras jomas – pēc Polijas izraušanās no Austrumbloka 1989.gadā tika atstāta novārtā. Pēdējo 25 gadu laika Polija bija valsts, par kuru stāstīja citi, nevis valsts, kas stāsta pati par sevi. Un iniciatīvas nodošana ārvalstu medijiem to pierāda. Tāpēc mūsu darbības pamatā – kā parāda pēdējie 5 gadi – ir Polijas līdzdalības saglabāšana un pastiprināšana. Par laimi mums ir daudzas trešā sektora iestādes, kurām tas ir tikpat svarīgs. Es runāju par fondiem, biedrībām, neatkarīgajiem institūtiem un daudziem gudriem jaunajiem cilvēkiem. Esmu pārliecināts, ka viņi kļūs par šīs atjaunošanas motoru.

Jūsu valdība ar pārliecību aizstāv morāles un ģimenes jautājumus. Vai Jūs uzskatāt par svarīgu sadarbību ar Ungāriju šajā jomā, lai parādītu piemēru Eiropai? 

Ar Ungāriju mums ir kopīgas vērtības un kopīga vēsturiskā pieredze, kas mūs  veidoja. Īpaši svarīga šeit ir mūsu solidārās cīņas pieredze ar no augšas uzspiesto komunismu. Tas skaidri parādīja ungāriem un poļiem, cik bīstama un destruktīva spēj būt sociālā inženierija. Uzskatu, ka, citu starpā, tāpēc mēs tik labi saprotamies. Esam paaugstināti jūtīgi pret ideoloģiskajām revolūcijām un labi saprotam, cik svarīgu loma ir tradicionālajām iestādēm, tādām, kā ģimene.

Vēlos sadarboties ar Ungāriju un visu mūsu reģionu, jo zinu, ka kopīgi veicinām to, ka ģimenes var droši justies un brīvi attīstīties. Tas ir iespējams pateicoties tam, ka mūsu politikas pamatā ir kristīgās vērtības, kas ir ne tikai Eiropas identitātes kodols, bet daudziem, arī neticīgajiem tuvi kultūras un morāles standarti.

Un kad šodien ASV vai dažās vietās Eiropā tiek gāzti pieminekļi, mēs šai iznīcināšanas stihijai  gribam pretstatīt pozitīvo programmu – abpusējo cieņu, vērtību izveidi un kopšanu, bez kuriem Rietumu civilizācija nekad nerastos. Tieši tāpēc mums ir jānodrošina, lai Centrāleiropa paliek par saprāta un miera oāzi. 

Vai Polijas-Ungārijas sadarbība ES līmenī ir pietiekami efektīva? 

Polijas-Ungārijas alianse manuprāt ir īpaši svarīga. Jau pāris dienas par to raksta visas pasaules avīzes – sākot ar “Politico” un “Guardian” līdz “The New York Times”. Mūsu brālība ir ne tikai tūkstoš gadu ilgi vēsturiskie sakari,  kuros bija ļoti daudz brīžu, kad solidarizējāmies  un cīnījāmies plecu pie pleca.  Mūs vieno arī kopīgie mērķi un kopējā darbības stratēģija. Priecājos arī par to, ka gan Polijas, gan Ungārijas puse vēlās strādāt arī turpmāk un pilnveidot mūsu savienību. Šodien labi redzam, cik lielus augļus tā var nest ne tikai mūsu valstīm, bet visai Višegradas grupai un Centrāleiropai. Kopā izcīnījām lielus atbalsta pasākumus mūsu ekonomikām, kopā apturējām Briseles spiedienu tiesiskuma jautājumos, bet agrāk kopā izturējām spiedienu tādos jautājumos, kā migrācijas politika. Ir labi redzams, ka jautājumi, ar kuriem mēs saskaramies, dinamiski mainās. Bet viens paliek nemainīgs – Polijas-Ungārijas draudzība.