Rīgas miera līgums
18.03.2021
1921.g.18.martā Rīgā parakstītais Polijas - Krievijas un Ukrainas miera līgums noslēdza 1919.g.-1920.g. Poļu-padomju karu.
Līguma (parasti saukta par Rīgas miera līgumu) parakstīšana sekoja pēc vairāku mēnešu ilgām iepriekšējām sarunām un pamiera priekšnoteikumu parakstīšanas 1920. gada 12. oktobrī.
Līgums, pirmkārt, regulēja jautājumus, kas attiecās uz novilkto Polijas austrumu robežlīniju un garantēja parakstītāju valstu suverenitāti. Tas noteica arī valstspiederības un iedzīvotāju repatriācijas jautājumus. Līgums paredzēja Polijas īpašumu un kultūras vērtību atgriešanu, kuras atradās Krievijā un Ukrainā. Krievijai bija jāizmaksā Polijai kompensācija 30 miljonu zelta rubļu apmērā. Turklāt, parakstot miera līgumu puses vienojās, ka pēc ratifikācijas tiks nodibināti diplomātiskie sakari starp Poliju, Krieviju un Ukrainu un uzsāktas darbības, lai attīstītu savstarpējo tirdzniecību.
No Polijas viedokļa miera līguma noslēgšana, kas apstiprināja novilkto austrumu robežu, bija viens no aktiem, kas simbolizēja Polijas valstiskuma atjaunošanu pēc sadalīšanas, radot tiesisku un starptautisku pamatu Otrās Polijas Republikas pastāvēšanai. Nenoliedzams noslēgtā līguma trūkums bija tas, ka tajā nebija paredzētas sankcijas, kas piespiestu līguma parakstītājus pienācīgi īstenot līguma nosacījumus. Rezultātā daži noteikumi, jo īpaši tie, kas attiecās uz poļu minoritātes aizsardzību, kultūras priekšmetu atdošanu un kompensāciju izmaksu, netika pilnībā īstenoti.
Vērtējot līguma noslēgšanas sekas, vēsturniekiem ir izveidojušies atšķirīgi viedokļi. Daži norāda uz neizmantotām iespējām un izšķērdētiem Polijas militārajiem panākumiem, savukārt citi vērtē līguma noteikumus ka reālisma izpausmi, kas atspoguļo toreizējās Polijas valsts vajadzības un iespējas.
Neskatoties uz mūsdienu vērtējumiem, Rīgas miera līgums neapšaubāmi bija viens no svarīgākajiem starptautiskajiem līgumiem, kuru Polija noslēdza starpkaru periodā. Ratifikācijas dokumentu apmaiņa notika Minskā 1921. gada 30. aprīlī.
