Polija Latvijā

Polija atgriezās uz straujas ekonomiskās izaugsmes sliedēm kā viena no pirmajām valstīm Eiropā. Jau 2021.g. otrajā ceturksnī IKP pārsniedza pirmspandēmijas līmeni. Atgūšanās notika pat ātrāk, nekā bijām cerējuši, bet tas tikai apstiprina, cik efektīvi ir bijuši ieviestie pretkrīzes instrumenti. Publisko finanšu stabilitāte ļāva radīt finanšu drošības spilvenu, kas nosargāja tūkstošiem Polijas uzņēmumu un miljoniem darbinieku intereses. Izdevās saglabāt ne tikai darbavietas, bet arī algu pieaugumu, jo bez lielākām algām reālā izteiksmē IKP pieaugums būtu tikai tukšs rādītājs, slazds, kas rada riskus gan sociālajā politikā, gan ekonomikā.

Pēc komunisma gāšanas Polijā daudzu gadu garumā ekonomiskā izaugsme tikai nelielā mērā atspoguļojās algu pieaugumā. Tā vietā, lai balstītos solidaritātē, mūsu ekonomika bija vērsta uz kapitāla pieauguma dominanci un tādējādi nolemta nevienlīdzības radīšanai. Valdības izstrādātā Polijas jaunā kārtības programma ir priekšlikums kā  labot šo situāciju. Mēs vēlamies, lai izaugsmes augļi tiktu sadalīti taisnīgi un lai Polijas darba ņēmēji beidzot pelnītu Eiropas līmenī. Polijai ir svarīgi pievienoties attīstības līderu grupai Eiropā. Tāpēc attīstības modelis, kas balstījās uz darbaspēka izmaksu samazināšanu un mūsu ekonomikas konkurētspējas veidošanu pamatojoties uz lētu darbaspēku, ir jānodod aizmirstībā.

Pēdējos gados jau esam paveikuši ievērojamu daļu no šī darba. Algu pieauguma ziņā Polija ir OECD valstu priekšgalā. Vidējā alga Polijā salīdzinājumā ar 2015. gadu pieauga par 25%, savukārt OECD valstu vidū pieaugums bija tikai 5%. Mēs arī joprojām esam valsts ar vienu no zemākajiem bezdarba līmeņiem ES. Vienlaikus pieaug darba ražīgums – no 2015.g. līdz 2019.g. tas auga par aptuveni 5% gadā, kas ir augstākais radītājs visu OECD valstu vidū.

Atveseļošanās temps pēc pandēmijas izraisītās recesijas ir signāls, ka saskaroties ar mūsdienu pasaules radītajiem izaicinājumiem, Polijas ekonomika ir attīstījusies pareizajā virzienā. Saskaņā ar Ilgtspējīgas Attīstības Stratēģiju uzsāktie reindustrializācijas procesi izrādījās izdevīgi tieši laikā, kad iestājās epidēmija, kuras visvairāk ietekmēja pakalpojumu nozari. Tomēr mums ir jāapzinās, ka tuvojas kartējās negatīvās globālās parādības, kas var nopietni palēnināt ekonomikas atveseļošanos pēc Covida. Jo īpaši lielu risku rada situācijas destabilizācija Tuvajos Austrumos, kas var izraisīt veselu pārmaiņu kaskādi visā reģionā un ietekmēt visu pasauli. Jāpieņem, ka ASV hegemonijas periods tuvojas beigām, taču ģeopolitikā tukša vieta nemēdz būt. Amerikāņu līdzšinējo vietu noteikti aizņems kāds cits, un tas nozīmē izmaiņas globālo interešu sadalījumā.

Nav brīnums, ka šodien atjaunojas domāšana par ekonomiku kā par vienu no mūsdienu politisko sistēmu un valstu drošības pamatiem. Ja XX gs. pirmajā pusē valsts spēku noteica tās militārais potenciāls, tad XXI gs. šo spēku noteiks valsts tehnoloģiskās attīstības līmenis. 

Tomēr kļūdaini ir uzskatīt, ka ekonomiskā potenciāla veidošana var atkal notikt pēc neoliberāliem principiem. Izvirzot ekonomiku drošības domāšanas centrā, ir jābalstās uz tirgus un valsts sinerģiju. Pie kā var novest valsts aiziešana no ekonomikas situācijā, kad vērojams daudzu iestāžu vājums? Atbilde meklējama Polijas piemērā, kas gadiem ilgi bija pakļauta neoliberālās kārtības rāmjiem. Valsts pasivitāte ne tikai neveicināja brīvā tirgus attīstību, bet arī radīja konkurences izkropļojumus un nodokļu noziegumu netraucētu uzplaukumu, kā piemēram, t.s. PVN krāpnieku mafiju gadījumā.

Polijas Ahileja papēdis faktiski vienmēr ir bijis nodokļu sistēmas vājums un vairāki caurumi fiskālajā sistēmā. No snauduļošanas šajā jomā esam izlauzušies tikai pirms dažiem gadiem, parādot, ka tieši valsts spēlē izšķirošu lomu ekonomikas efektivitātes atjaunošanā. Par nolaidības apmēriem liecina tas, ka godīgu nodokļu maksāšanu kā tādu, daži Polijā bija gatavi uztvert kā novirzi. Tomēr valsts finanšu jomas uzlabošanai nepietiek ar attieksmes maiņu. Vienkārši ir nepieciešams ieviest konkrētus risinājumus, lai padarītu nodokļu sistēmu necaurlaidīgu. Šim nolūkam esam izveidojuši Valsts nodokļu administrāciju, vienlaikus liekot uzsvaru uz nodokļu kontroles procesa digitalizāciju. Rezultāts? PVN iztrūkums samazinājās pat uz pusi - no 24% līdz 12%. Savukārt efektīva nodokļu administrēšana palielināja valsts operatīvās spējas sociālās politikas jomā. Polija spēja vienlaikus sasniegt trīs šķietami pretrunīgus mērķus– īstenot ambiciozu sociālo politiku un investīciju politiku, pazemināt nodokļus un samazināt budžeta deficītu.

Parāda līmeņa samazināšana un efektīva valsts finanšu sistēma arī nodrošināja valsts spēju pienācīgi reaģēt uz ekonomisko krīzi un ļāva izveidot atbalsta instrumentus darbiniekiem un uzņēmumiem - t.s. Pretkrīzes vairogu un finanšu vairogu. Tādā veidā ir izdevies saglabāt miljoniem darbavietu, vienlaikus saglabājot nozīmīgākās sociālās programmas un ieguldījumus infrastruktūrā. Tas ir gandrīz laboratorisks pierādījums tam, ka nodokļu sistēmas izlabošana automātiski nozīmē valsts drošības pieaugumu.

Mateušs Moraveckis

Teksts publicēts Polijas mēneša viedokļu žurnālā "Wszystko Co Najważniejsze" [Viss, kas ir vissvarīgākais “] ar Varšavas fondu biržu kopīgi īstenotā projekta ietvaros.