Polija Latvijā

Jau 16.decembrī notiks kārtējais Eiropadomes samits. Šoreiz diskusijas ietvaros par ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas mūs sagaida svarīgas debates par enerģētikas politiku un klimata jautājumiem. Šīs sarunas tiešā veidā ietekmēs miljoniem eiropiešu ikdienas dzīvi. Runa ir par jaunu, stabilu darba vietu radīšanu, kā arī par to, lai augošas degvielas un enerģijas cenas neizputinātu miljoniem ģimeņu budžetus, tai skaitā arī Latvijā.

Esam liecinieki milzīgai enerģētikas krīzei, un, ja neveiksim atbilstošus pasākumus, tās izmaksas nāksies segt vienkāršajiem pilsoņiem, kaut gan viņi nav vainojami krīzē. Galvenais vaininieks ir Krievija un Krievijas koncerna “Gazprom” monopolistiskā šantāža. Kā savādāk var izskaidrot gāzes piegādes samazināšanu Eiropai un manipulēšanu ar degvielas cenām? Kā var izskaidrot spiedienu saistībā ar gāzes vadu “Nord Stream 2”? Un visbeidzot, kā var izskaidrot Krievijas karaspēka pārvietošanu pie Ukrainas austrumu robežas? Šīs Vladimira Putina daudzlīmeņu spēles rezultātā gāzes cenas pēdējā laikā ir pat desmitkāršojušās. Šobrīd, kad Jūs lasāt šos vārdus, mēs visi izjūtam šo cenu lēcienu uz savas ādas.

Tas ir pietiekams iemesls, lai paātrinātu enerģētikas pārkārtošanu un tādējādi kļūtu neatkarīgiem no neprognozējamās un agresīvās Kremļa un “Gazprom” politikas. Taču tas draud ar to, ka lecot no pannas, Eiropa var iekrist oglēs. Ja taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas koncepcija tiks aizvietota ar pašreizējo neracionālo ES ETS loģiku, mums visiem nāksies par to samaksāt dubultā.

ES ETS bija paredzēta kā CO2 emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kurai bija jānodrošina ekonomiski racionāls un sociāli pieņemams veids, kā mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Taču ātri vien ogļskābās gāzes emisijas kvotas kļuva par finanšu instrumentu bagātu investoru rokās. Pašreizēja ES ETS koncepcija ir uzņēmīga pret spekulācijas mehānismiem un tiek izmantota, lai mākslīgi paaugstinātu emisiju tirdzniecības cenas.

Tas nav pesimisms, tā ir skarba realitāte. 2016.gadā CO2 emisijas kvotu cena sastādīja ap 6 eiro par tonnu. Šobrīd tā jau sasniegusi  gandrīz 90 eiro. 5 gadu laikā tā ir pieaugusi 15 reizes. Līdzekļi, kas firmām bija jāinvestē zaļajā pārkārtošanā, tiek izmantoti, lai segtu  arvien lielāku emisiju cenu pieaugumu. Ja neapturēsim šo nekontrolēto spekulāciju, klimata mērķu plānošana un veiksmīga īstenošana var izrādīties neiespējama.

Ir vērts atgādināt, ka Eiropu veido ne tikai dažādas valodas un kultūras, bet arī dažādu veidu ekonomikas. Valstīm, kuras pēc II Pasaules kara pret savu gribu tika pakļautas Padomju Savienībai, nebija tādu attīstības perspektīvu, kādas bija Rietumeiropas valstīm. Tātad, Centrālās un Austrumeiropas valstis tika nostādītas dubultā šaha pozīcijā. Augsta CO2 kvotu cena izraisa ekonomisko destabilizāciju, kas savukārt apgrūtina ES klimata politikas īstenošanu.  

Neskatoties uz to, mēs aktīvi piedalāmies zaļajā pārveidošanā. Šobrīd vairs nav neviena, kas būtu jāpārliecina, ka ir vērts ieguldīt atjaunojamajos enerģijas avotos. Katra ziņā ne poļus, kuri šobrīd piedzīvo fotoelektrisko saules paneļu bumu. Turklāt, nesen Polijas valdība pieņēma ūdeņraža stratēģiju, strādājam arī pie piekrastes vēja enerģijas jautājumiem un gatavojamies izmantot atomenerģiju.

Šodien Eiropa nevar atļauties kļūdīties. Saskaramies ar lielāko ekonomisko krīzi pēdējos 100 gados. Stabilitātes atgūšanai pēc pandēmijas tagad ir jākļūst par mūsu pamatuzdevumu. Mūsu problēmas tikai vairosies, ja pieļausim, ka rēķini sit pa Eiropas iedzīvotāju kabatām.

Tāpēc Eiropadomes sanāksmes priekšvakarā aicinu īstenot ES ETS reformu. Šī sistēma tika izveidota, lai veicinātu ieguldījumus atjaunojamajos energoresursos, kuri toreiz bija ievērojami dārgāki par parastajiem avotiem. Šodien situācija ir mainījusies. Revolūcija atjaunojamo enerģijas avotu tirgū dod mums iespējas ražot lēti un tīri. ES ETS ir jāņem vērā pašreizēja ekonomiskā situācija, nevis jāstiprina to investoru status quo stāvoklis, kuri uztver klimata politiku vienīgi kā iespēju iedzīvoties bagātībā.

Jau tagad ES ETS neatbalsta taisnīgu un godīgu klimata mērķu īstenošanu, bet kļūst par sevis pašas karikatūru. Tā vietā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, tā padara nabagos vēl nabadzīgākus, bet bagātos – vēl bagātākus. Patiesība ir tāda, ka 1% no bagātākajiem iedzīvotajiem ir atbildīgi par 17% no globālās CO2 emisijas. To apstiprina arī jaunākais “Ziņojums par pasaules nevienlīdzību 2022”. Savukārt visa Eiropas Savienība ir atbildīga vien par 8% no globālas CO2 emisijas. Pat vislielākā mobilizācija no Eiropas puses nespēs pavērst globālo tendenci pretējā virzienā, ja apkaunojošā CO2 emisiju reitinga līderi nopietni neiesaistīsies aktivitātēs klimata labā. Labākā gadījumā izskatīsimies pēc cilvēkiem, kas ar airiem grib apturēt tvaikoni, kas jau uzņēmis lielu ātrumu.

Ja nemainīsim mūsu pieeju, tad vides atdzimšanas vietā redzēsim tikai Eiropas vājināšanos. Protams, būsim cildenu ideju kontinents, bet šīs idejas nebūs iespējams īstenot. Un tad izrādīsies, ka mēs vispār neesam sargājuši planētu, bet ļāvuši tai kļūt par vietu, kur valda bezdvēseliska konkurence un dominēšana, par arēnu, kur norisinās cīņas par ietekmi. Un Eiropas vieta atradīsies attīstības perifērijā. Cenu par veselā saprāta trūkumu samaksās galvenokārt vienkāršās ģimenes Eiropā – Polijā, Vācijā, Francijā, Spānijā un Nīderlandē un visās pārējās Eiropas valstīs.

Tāpēc jau 16. decembrī Polija skaļi apelēs pie tā, lai izbeigtu mežonīgo CO2 emisiju tirdzniecību. Šis ir viens no pēdējiem brīžiem, lai labotu kļūdas. Ir pēdējais laiks pateikt “Stop” politiskajai zaļajai mazgāšanai.

Mateušs Moraveckis, Polijas premjers