Polija Latvijā

Repatriācija

Repatriācija nozīmē poļu izcelsmes personas atgriešanos dzimtenē un tā ir viens veids, kā iegūt Polijas pilsonību. Šīs tiesības var izmantot tikai tās personas, kurām nav Polijas personības un vēlas pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Polijas Republikā.

Polijas Republikas valdība nodrošina repatriācijas iespēju, lai izpildītu savu morālo pienākumu un atlīdzinātu vēsturisku kaitējumu galvenokārt tiem pilsoņiem, kuri nāk no bijušās PSRS Āzijas daļas teritorijām. Repatriācijas likums ļauj atgriezties valstī tām personām vai to pēcnācējiem, kuri deportāciju, izsūtīšanas vai citu etnisku vai politisku pasākumu rezultātā nekad nav varējušas pārcelties uz dzīvi Polijā.

Galvenais likums, kurš reglamentē repatriācijas jautājumus, ir 2000. gada 9. novembra Repatriācijas likums (Polijas Republikas oficiālais vēstnesis “Dziennik Ustaw”, 2019., 1472. punkts) [saite uz likumu]. Atbilstīgi definīcijai repatriants ir persona, kura ir ieceļojusi Polijas Republikā, izmantojot nacionālo vīzu, ar mērķi pārcelties uz dzīvi.

Repatriācijas darbības teritorija

Repatriācija attiecas uz personām, kuras 2001. gada 1. janvārī pastāvīgi dzīvoja:

• Armēnijā,
• Azerbaidžānā,
• Gruzijā,
• Kazahstānā,
• Kirgizstānā,
• Tadžikistānā,
• Turkmenistānā,
• Uzbekistānā,

kā arī Krievijas Āzijas teritorijā.

Nacionālā vīza repatriācijas nolūkos

1. Valsts vīzu repatriācijas nolūkos var izsniegt personai, kas atbilst visiem zemāk norādītajiem nosacījumiem:

1. tai ir poļu izcelsme;
2. pirms likuma stāšanās spēkā (t.i., pirms 2001. gada 1. janvāra) tā pastāvīgi uzturējās pašreizējās Armēnijas Republikas, Azerbaidžānas Republikas, Gruzijas, Kazahstānas Republikas, Kirgizstānas Republikas, Tadžikistānas Republikas, Turkmenistānas, Uzbekistānas Republikas teritorijā vai Krievijas Federācijas Āzijas daļā.

Par poļu izcelsmes personu ir uzskatāma tāda persona, kas deklarē Polijas pilsonību un atbilst kopā diviem nosacījumiem:

1. vismaz vienam no tās vecākiem vai vecvecākiem vai abiem vecvecākiem bija poļu tautība;
2. tā ir pierādījusi savu saikni ar Poliju.

Nosacījums par poļu tautību tiek uzskatīts par izpildītu, ja vismaz viens no pieteikuma iesniedzēja vecākiem vai vecvecākiem vai abi vecvecāki ir apliecinājuši savu piederību poļu tautai, jo īpaši kopjot poļu tradīcijas un paražas.

Pierādījumi, kas apliecina poļu izcelsmi, var būt dokumenti, kurus ir izdevušas Polijas valsts vai baznīcas iestādes, kā arī bijušās PSRS iestādes attiecībā uz iesniedzēju vai tā vecākiem, vecvecākiem vai vecvecākiem, jo īpaši:

1. Polijas personu apliecinoši dokumenti;
2. civilstāvokļa akti vai to noraksti, kā arī kristības apliecības, kuras apstiprina saikni ar Poliju;
3. dokumenti, kas apliecina militārā dienesta pabeigšanu Polijas armijā, kuros ir ieraksti par poļu tautību;
4. dokumenti, kas apstiprina izsūtīšanas vai ieslodzījuma faktu, un kuros ir ieraksti par poļu tautību;
5. personu apliecinoši dokumenti vai citi oficiāli dokumenti ar informāciju par poļu tautību.

Pierādījumi, kas apstiprina poļu izcelsmi, var būt arī citi dokumenti, jo īpaši:

1. dokumenti par deportētās personas rehabilitāciju, kuros ir informācija par šīs personas poļu tautību;
2. dokumenti, kuri apliecina personas vajāšanu tās poļu izcelsmes dēļ.

Lēmumu par pieteikuma iesniedzēja atzīšanu par poļu izcelsmes personu izdod konsuls.

2. Vīza laulātajam un pēcnācējiem (bērni, mazbērni, mazbērni)

Nacionālo vīzu repatriācijas nolūkā var izsniegt arī repatrianta laulātajam un ceturtās pakāpes lejupējie radinieki kopā ar to laulātajiem, ja tie grasās pārcelties uz pastāvīgo dzīvi Polijā kopā ar šo personu.

Mazgadīgie, kuri paliek repatrianta aizgādībā, arī iegūst Polijas pilsonību repatriācijas ceļā. Ja repatriants ir tikai viens no vecākiem, mazgadīgais iegūst Polijas pilsonību tikai ar otra vecāka piekrišanu, kas pausta deklarācijā, ko iesniedz konsulam.

Mazgadīgais, kurš ir vismaz 16 gadus vecs, var iegūt Polijas pilsonību repatriācijas ceļā tikai pēc tam, kad tas ir sniedzis tam savu piekrišanu.

Repatriācijas procedūra

1. Nacionālās vīzas pieteikuma iesniegšana repatriācijas nolūkā

Persona, kas piesakās uz nacionālos vīzu repatriācijas nolūkā, iesniedz pieteikumu tās izsniegšanai Polijas konsulārajā iestādē, kura ir kompetenta atbilstoši šīs personas dzīvesvietai.

Pieteikumam ir jāpievieno:

1. attiecīgās personas aktuālā, nebojāta, krāsaina, 35 mm×45 mm bilde, kas tika uzņemta pēdējo 6 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas dienas, kura ir asa, tajā ir skaidri redzama seja no galvas augšdaļas līdz augšējiem pleciem tādējādi, lai seja aizņemtu 70–80% no bildes laukuma, ar skaidri redzamām acīm un seju uz vienveidīga gaiša fona; bildē persona ir bez cepures un brillēm ar tumšiem stikliem, bilde tika uzņemta frontāli, personai taisni skatoties uz priekšu ar atvērtām acīm, bildē persona ir neapsegtiem matiem, ar dabisku sejas izteiksmi un aizvērtu muti;
2. pieteikuma iesniedzēja dzīves gājums;
3. pieteikuma iesniedzēja dzimšanas apliecības noraksts;
4. dokumenti, kuri apliecina pieteikuma iesniedzēja pašreizējo civilstāvokli;
5. dokumenti, kas apliecina pastāvīgo uzturēšanos tajā teritorijā, kura ir norādīta Repatriācijas likuma 9. panta 1. punkta 3. apakšpunktā;
6. poļu izcelsmi apliecinoši pierādījumi, kas ir minēti Repatriācijas likuma 6. pantā;
7. citi dokumenti, kas apstiprina repatriācijas vīzas pieteikumā norādītos apstākļus;
8. paziņojums par to, ka pieteikumā ietvertie dati ir patiesi, kā arī ka saprot, ka par nepatiesu liecību sniegšanu draud kriminālatbildība.

Tāpat ir arī jāiesniedz derīgs pasu dokuments.

2. Pieteikuma par pieteikuma iesniedzēja atzīšanu par poļu izcelsmes personu izskatīšana

Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un sarunu ar pieteikuma iesniedzēju, konsuls novērtē, vai tas atbilst likumā paredzētajiem nosacījumiem un izdod lēmumu par personas atzīšanu par poļu izcelsmes personu vai pieteikuma noraidīšanu.

3. Pieteikuma nodošana Iekšlietu un administrācijas ministrijai

Konstatējot, ka repatriācijas vīzas pieteikuma iesniedzējs ir poļu izcelsmes persona, konsuls nodod pieteikumu Iekšlietu un administrācijas ministrijai ar mērķi saņemt atļauju vīzas izdošanai.

4. Repatriācijas vīzas izdošana

Saņemot Iekšlietu un administrācijas ministrijas atļauju, konsuls var izsniegt repatriācijas vīzu.

Vīzas derīguma termiņš ir 12 mēneši – vīzas turētāja ierašanās Polijā ir jāveic šajā laikā.

Konsuls izsniedz nacionālo vīzu repatriācijas nolūkos pēc tam, kad tika pierādīts, ka pastāv viens no zemāk norādītajiem pārceļošanās nosacījumiem:

• pierādījums, kas apliecina, ka personas īpašumā ir dzīvojamā telpā un tai ir pietiekami līdzekļi, lai uzturētos Polijas Republikā, vai
• pierādījums, kas apliecina, ka personai tiks nodrošināta dzīvojamā telpā līdzekļi, lai uzturētos Polijas Republikā.

Pierādījums, ka personai ir apstākļi, lai pārceltos uz dzīvi, ir dokuments, kurš apstiprina tiesības uz dzīvojamo telpu uz laiku, kas nav īsāks par 12 mēnešiem, kā arī izziņa par nodarbinātību vai darba līgums uz laiku, kas nav īsāks par 12 mēnešiem.

Pierādījumi, kuri apliecina, ka personai tiks nodrošināti apstākļi, lai pārceltos, ir:

1. valdības pilnvarotā pārstāvja repatriācijas jautājumos lēmums par vietas piešķiršanu repatriantu adaptācijas centrā, vai
2. pagasta padomes lēmums, kurā ir pausts nodoms nodrošināt pārcelšanās apstākļus uz laiku, kas nav īsāks par 2 gadiem, vai
3. Polijas pilsoņa, juridiskas personas vai subjekta, kuram nav juridiskas personas statusa, paziņojums, kuru galvenā mītne atrodas Polijā, kurā ar nodomu nodrošināt dzīvojamās telpas uz laiku, kurš nav īsāks par 2 gadiem. Tāpat Polijas pilsoņa paziņojums var attiekties tikai uz šīs personas augšupējiem, lejupējiem vai brāļiem un māsām.

Ja personai nav apstākļu, kas nodrošina pārcelšanos uz Poliju, konsuls var izsniegt tikai lēmumu par personas kvalificēšanu repatriācijas vīzas izsniegšanai. Tikai tad, kad ir saņemti pierādījumi par tādu apstākļu esamību, kas nodrošina pārcelšanos uz Poliju, konsuls var izsniegt repatriācijas vīzu.

Repatrianta kandidātam, kuram nav apstākļu, lai pārceltos uz Poliju, ar konsula starpniecību tiek izsniegti:

• dzīvojamās telpas un uzturēšanās līdzekļu avota piedāvājumi no Valdības pilnvarotās personas repatriācijas jautājumos uzturētā reģistra;
• piedāvājums piešķirt vietu repatriantu adaptācijas centrā.

Šie piedāvājumi tiek izsniegti tādā secībā, kādā tika iesniegti nacionālās vīzas pieteikumi repatriācijas nolūkos. Pirmkārt, tie ir nodrošināti tautības vai politisku iemeslu dēļ deportētām un vajātām personām, kuru vecums un veselības stāvokli attaisno ātru repatriāciju.

Lēmumu par vietas piešķiršanu adaptācijas centrā izdod Valdības pilnvarotais pārstāvis repatriācijas jautājumos.

Repatrianta ģimenes locekļu, kuriem nav poļu izcelsmes, statuss

Ja laulātais nevēlas izmantot iespēju iegūt repatriācijas vīzu un grasās pārceļot uz dzīvi Polijā kopā ar repatriantu, tas var pieteikties uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju. To piešķir vai noraida Ārvalstnieku lietu biroja [Urządu do Spraw Cudzoziemców] vadītājs.

Iepriekš minētā procedūra attiecas arī uz mazgadīgajiem, kuri paliek repatrianta aizgādībā, ja otrs vecāks nepiekrīt Polijas pilsonības piešķiršanai bērnam. Abos iepriekš minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikums ir jāpievieno nacionālās vīzas repatriācijas nolūkā pieteikumam.

Repatriantu adaptācijas centri

Vietas piešķiršana repatriantu adaptācijas centrā tiek uzskatīta par vienu no pierādījumiem, kas apliecina, ka personai ir apstākļi, lai pārceltos.

Lēmumu par vietas piešķiršanu adaptācijas centrā izdod Valdības pilnvarotais pārstāvis repatriācijas jautājumos. Lēmumu izdod pēc tam, kad konsuls ir iesniedzis ieinteresēto personu rakstisku piekrišanu to iekārtošanai adaptācijas centrā. Izdodot lēmumu, Pilnvarotais pārstāvis ņem vērā laiku, kurā persona gaida nacionālo vīzu repatriācijas nolūkos.

Termiņš lēmuma pieņemšanai par iekārtošanu centrā ir 3 gadi no vīzas izdošanas repatriācijas nolūkos. Ja centros nav brīvu vietu, šo termiņu var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz 2 gadus.

Uzturēšanās laiks centrā ir 90 dienas. Ja repatriants nav uzsācis algotu darbu no tā neatkarīgu iemeslu dēļ vai arī tam nav jaunas dzīvesvietas, tā uzturēšanos centrā ar Pilnvarotā pārstāvja lēmumu var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienām.

Repatriantu adaptācijas centros repatriantiem tiek nodrošināts:

• Izmitināšana telpā, kas piemērota repatrianta vecumam, dzimumam un veselībai;
• Pilna ēdināšana, kas sastāv no trim ēdienreizēm, ieskaitot vienu karstu ēdienu, un dzērieniem;
• Diennakts piekļuvi telpām un aprīkojumam, kas ļauj pašam sagatavot maltīti;
• Diennakts piekļuvi higiēnas un sanitārajām telpām un aprīkojumam;
• Mazgāšanās līdzekļi, kas nepieciešami personīgās higiēnas uzturēšanai, tostarp mazgadīgajiem;
• Iespēja veikt tālruņa zvanus uz sava rēķina. Īpaši pamatotos gadījumos šīs izmaksas var segt no centra līdzekļiem;
• Bezmaksas piekļuvi Internetam;
• Iespēja piedalīties adaptācijas un integrācijas nodarbībās, kā arī nodarbībās, kas sniedz iespēju uzzināt par Polijas vēsturi, tradīcijām un paražām, kā arī poļu valodas un profesionālajos kursos.

Repatriantu adaptācijas centros notiek nodarbības šādā jomās (repatriantiem saprotamā valodā):

• Veselības aprūpe sistēma;
• Izglītības sistēma;
• Sabiedrības drošība;
• Ģimenes politika un sociālā palīdzība;
• Darba tirgus un darba ņēmēja tiesības;
• Personu ar invaliditāti tiesības un kārtībā, kādā izsniedz izziņu par invaliditāti vai invaliditātes pakāpi.

Uzraudzību pār repatriantu adaptācijas centriem veic Valdības pilnvarotais pārstāvis repatriācijas jautājumos.

Pirmie soļi pēc repatrianta ierašanās polijā

Apmešanās vieta repatriantiem ir pienākums:

1. Reģistrēt vietējā Dzimtsarakstu nodaļā dokumentus par savu civilstāvokli (dzimšanas, laulības utt.) Ar tulkojumu poļu valodā, ko ir veicis zvērināts tulkotājs, ja vien persona vēlas saņemt nacionālo vīzu repatriācijas nolūkos, iesniedzot pierādījumus, ka tai ir vai tiks nodrošināti apstākļi, lai varētu pārcelties, vēl pirms ierašanās Polijā nav vērsusies pie konsula ar lūgumu izsniegt Polijas civilstāvokļa aktu (tādā gadījumā konsuls nodod pieteikumu kopā ar dokumentiem tās Dzimtsarakstu nodaļas vadītājam, kuru izvēlējusies persona, kura piesakās uz nacionālo vīzu repatriācijas nolūkos);
2. Paziņot Vojevodistes pārvaldes Pilsonības un ārzemnieku lietu departamentam [Wydział Spraw Obywatelskich i Cudzoziemców Urzędu Wojewódzkiego], kuram ir kompetence atbilstoši personas dzīvesvietai, lai saņemtu no vojevodistes pārvaldes priekšsēdētāja izziņu par Polijas pilsonību. Izziņa tiek izsniegta, pamatojoties uz pasi ar ielīmētu vīzu repatriācijas nolūkā, kā arī uz iesniegtiem Polijas Dzimtsarakstu nodaļas civilstāvokļa aktu kopijām;
3. Pilsētas vai pašvaldības domē iesniegt pieteikumu par personas apliecības izsniegšanu, reģistrēt pastāvīgo dzīvesvietu, kā arī iesniegt pieteikumu Polijas personas koda PESEL piešķiršanai.

Palīdzība repatriantiem pēc to ierašanās polijā

1. Vienreizējā finanšu palīdzība

Valdības pilnvarotais pārstāvis repatriācijas jautājumos sniedz repatriantiem un to tiešajiem ģimenes locekļiem vienreizēju finansiālu palīdzību, lai segtu:

1. ceļa vai lidojuma, kā arī mantu transporta uz Polijas Republiku izmaksas vilciena biļetes cenas divkāršā apmērā no stacijas, kas ir vistuvāk repatrianta dzīvesvietai, līdz apmešanās vietai Polijā.
2. iekārtošanās un pašreizējo uzturēšanās izmaksas vidējās mēneša bruto algas divkāršā apmērā
3. izmaksas, kas saistītas ar mazgadīgas personas, kas apgūst obligāto izglītību, izglītošanos Polijā vidējās mēneša algas apmērā par katru bērnu.

Atbalstu ceļa izdevumu segšanai var piešķirt arī konsuls. Tas attiecas uz personām, kurām konsuls izsniedza repatriācijas vīzu un kurām nav pietiekamu līdzekļu, lai segtu ceļa izdevumus uz Polijas Republiku.

2. Finansiāls atbalsts telpas remontam, iekārtošanai un aprīkošanai

Apriņķa pārvaldes priekšsēdētājs, kuram ir kompetence atbilstoši repatrianta apmešanās vietai, pēc repatrianta lūguma sniedz finansiālu palīdzību, lai daļēji segtu izmaksas, kas ir saistītas ar dzīvojamo telpu remontu, iekārtošanu vai aprīkošanu. Maksimālais finanšu atbalsta apmērs ir 6000 PLN uz repatriantu un katru no tā tuvākās ģimenes locekļiem. Katru gadu šī summa tiek indeksēta.

Repatriants var iesniegt iepriekš minēto pieteikumu divu gadu laikā pēc Polijas pilsonības iegūšanas.

3. Finansiāla palīdzība mājokļa vajadzību apmierināšanai

Valdības pilnvarotais pārstāvis repatriācijas jautājumos sniedz finansiālu atbalstu mājokļa vajadzību apmierināšanai, pamatojoties uz:

1. Polijas pilsoņa, kurš ir repatrianta augšējais, lejupējais vai brālis un māsa, paziņojumu, kurā pausts nodoms nodrošināt uzturēšanās apstākļus vismaz uz 2 gadiem, vai
2. Pilnvarotā pārstāvja lēmumu par vietas piešķiršanu adaptācijas centrā.

Palīdzība tiek piešķirta papildu maksājuma veidā šādiem mērķiem:

• dzīvojamās mājas vai dzīvojamās ēkas īre (ne vairāk par līgumā norādīto telpu īres cenu),
• līdzmaksājums iekārtošanai studentu kopmītnē (līdz 300 PLN mēnesī),
• mājokļa vai dzīvojamās ēkas iegādes izmaksas (līdz 300 PLN mēnesī).

Iepriekš minētās finansiālās palīdzības kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 000 PLN uz katru repatriantu un katru no tā tuvākās ģimenes locekļiem.

Finansiālu palīdzību mājokļa vajadzību apmierināšanai var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus pēc dienas, kad repatriants ieradās Polijā vai pamet adaptācijas centru.

Piešķirtā mājokļa finanšu atbalsta atmaksa

Repatriants atmaksā piešķirtā finanšu atbalsta summu, kas ir samazināta par 10% no tās apmēra par katru gadu, kurš ir pagājis kopš tā piešķiršanas repatriantam, ja telpas, kuras tas ir iegādājies, izmantojot finanšu palīdzību, tiek pārdotas 10 gadu laikā.

Repatriantam nav jāatmaksā piešķirtā atbalsta summa, ja:

1. 180 dienu laikā no īpašuma pārdošanas dienas tas ir iesniedzis Pilnvarotajam pārstāvim tāda notariālā akta kopiju, kas apliecina cita mājokļa iegādi;
2. cita mājokļa iegādes izmaksas nav zemākas par atmaksājamo summu.

4. Pašvaldības atbalsts mājokļa remontam, iekārtošanai vai aprīkošanai

Pašvaldība var sniegt repatriantam finanšu atbalstu, kas paredzēts mājokļa atjaunošanai, iekārtošanai vai aprīkošanu. Šī uzdevuma īstenošanai pašvaldība no valsts budžeta saņem subsīdiju līdz 6000 PLN repatriantam un katram no tā tiešās ģimenes locekļiem.

Atbalstu mājokļa atjaunošanai, iekārtošanai vai aprīkošanai nepiešķir tam repatriantam, kuram pašvaldība ir nodrošinājusi mājokli.

5. Palīdzība poļu valodas apguvē un adaptācijai jauniem dzīves apstākļiem

Repatriants var saņemt palīdzību, nodrošinot tam bezmaksas poļu valodas kursus un palīdzot tam pielāgoties tam dzīvei poļu sabiedrībā.

Kursus organizē Polijas izglītības attīstības centrs ārzemēs [Ośrodek Rozwoju Polskiej Edukacji za Granicą]. Pieteikuma veidlapu var lejupielādēt vietnē www.orpeg.pl

Turklāt repatriantu adaptācijas centros tiek nodrošināta iespēja piedalīties adaptācijas un integrācijas nodarbībās, kā arī nodarbībās, kas sniedz iespēju uzzināt par Polijas vēsturi, tradīcijām un paražām, kā arī poļu valodas un profesionālajos kursos.

6. Piekļuve medicīnas aprūpes pakalpojumiem pirmajā uzturēšanās Polijā posmā

Repatriantiem ir tiesības saņemt veselības aprūpi 90 dienu laikā pēc Polijas robežas šķērsošanas dienas. Pēc šī laika uz tiem attiecas tie paši veselības aprūpes noteikumi kā uz visiem Polijas pilsoņiem.

Jāatceras, ka iepriekš minēto bezmaksas pakalpojumu izmantošana laikā ziņā nav saistīta ar uzturēšanos adaptācijas centrā. Īpašās situācijās repatriants var uzturēties adaptācijas centrā līdz 180 dienām, taču tas nepagarina periodu, kurā tas var saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus.

7. Repatriantu profesionālā aktivizēšana

Apriņķa pārvaldes priekšsēdētājs, kuram ir kompetence atbilstīgi repatrianta dzīvesvietai, var veikt tā profesionālās aktivizēšanas pasākumus. Tie var tikt īstenoti šādos veidos:

1. profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas izmaksu daļas atlīdzināšana;
2. tādu darba devēj izmaksu daļēja atlīdzināšana, kas saistītas ar repatrianta nodarbināšanu (piemēram, darba vietas izveidošana, apmācība, atalgojums).

Izdevumus, kas radušies saistībā ar profesionālās aktivizēšanas pasākumiem, var atlīdzināt ne vēlāk kā piecus gadus pēc tam, kad repatriants ieguva Polijas pilsonību un ar nosacījumu, ka tas ir bijis nodarbināts vismaz 24 mēnešus.

Var izmantot vienu vai vairākus no šiem profesionālās aktivizēšanas veidiem, taču ar to saistīto izdevumu kopsumma nedrīkst pārsniegt divpadsmit vidējās mēneša algas ceturksnī pirms pirmā līguma noslēgšanas datuma.

8. Repatrianta atbalsta persona

Repatriantam var piešķirt personu, kura veicinās tā integrāciju. Šādu personu var norīkot pašvaldības pārvaldes priekšsēdētājs vai pilsētas mērs pēc repatrianta lūguma, kuru attaisno tā īpašā situācija. Tas var izrietēt no:

• vecuma;
• veselības stāvokļa;
• adaptācijas spēju neesamības;
• nepietiekamam poļu valodas prasmēm.

Šāda persona cita starpā:

• sniedz informāciju par to, kā nokārtot lietas, kas ir saistītas ar medicīnisko aprūpu, izglītību, sociālo palīdzību un nodarbinātību;
• palīdz repatriantam iepriekš minēto lietu nokārtošanā, jo īpaši sastāda oficiālas vēstules repatrianta vārdā;
• palīdz vecāka gadagājuma repatriantam ārsta vizīšu laikā.

Ar repatrianta piekrišanu atbalsta persona var vērsties valsts iestādēs un organizācijās ar lūgumu sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu repatriantam palīdzību.

Atbalsta persona tiek norīkota uz laiku, kas nepārsniedz 2 gadus.